tomia79
| 02/03/2013 06:16
Nezinu, ko ar to neizrunāšanu ir domājusi Heinrihsone9( kur tas biaj rakstīts/būtu interesanti to izlasīt kontekstā), bet mana dzīves pieredze liecina, ka visi sarežģījumi attiecībās rodas tieši no neizrunāšanas, no nerunāšanās, no nesarunāšanās. Konflikti nekad neqtrisinās paši no sevis!!!! Tie atslābst, nomierinās situācija, norimst emocijas, cilvēki iespējams pat sāk kontaktēt, bet konflikts paliek.Ar laiku notiek konfliktu uzslāņošanās, un tad tas viss vienā jaukā dienā nāks laukā ar milzu spēku.
Ja cilvēks ir dusmīgs, tad tas liecina par lielu neapmierinātību un, iespējams, ir jau konnflikya situācija, Protams, ka konstruktīva saruna šādā situācijā neiznāks.Ir jāsavaldās, jānomierinās un tad jārunā.Vai arī jārunā, kamēr vēl nav radušās dusmas.
Bet kā mēs darām.Mums kaut kas nepatīk, mēs sērcināmies, neizvērtējot situāciju racionāli, piepūšamies, uzmetam lūpu, nerunājamies un, tad tie citi lai uzmin, kas ir noticis.Un tad vēl sadusmojamies, ka viņi nav spējīgi to izdarīt. Nu absolūti amorāla rīcība!