Neviens jau neliek ciest tos padsmit, 20... vai vēl citus- gadus.. Šķiršanās nav mirstamā vaina- un ir krietni jēdzīgāka par tām " ciešanām". Arī bērniem. PROTAms, ka manipulēt ar tikšanās tiesībām, vai bērna- otra vecaka attiecībām- nevajadzētu gan.. kas nu ir, tas ir.

un pēctam ja paskatās, . vīrietis strādā 3 darbos, dzīvo mātes maizē, pelna un tomēr mēnesī 3 latus bērnam nevar iedot, un tad vēl pajautā, kā tu ar vienu un tik mazu algu vari iztikt un vēl 2 bērnus uzturēt? jā, labi ka nu vairs tikai 2, no "trešā" veiksmīgi atbrīvojos. :D

ha, ne jau tikai sievietes tā dara, arī vīrieši, "ja aiziesi es tev bērnu atņemšu un tu viņu nekad neredzēsi", un parasti tas ir līdz brīdim, kad reāli jāsāk ar to bērnu darboties iesaistīties viņa audzināšanā un problēmu risināšanā... vai līdz brīdim, kad apjēdz cik viss maksā un kur paliek laiks...

Visam piekrītu, bet par bērniem. Ja tā sieviete vēlas noturēt to bērnu tēvu pie sevis, tad viņa tā var pateikt. Ja viņa pati izdomās šķirties, tad nekad tā neteiks. Es zinu ģimenes, kur bērni prasa mammai- kad mēs iesim prom no tēta?

Divas tēmas vienā. Un ar bērniem mēdz manipulēt arī vīrieši. Diemžēl.

katrā ziņā mūsu vecumā jau tos riņķus nemaz nevajag, varam iztikt tāpat, paliekot vienkārši tāpat kopā, ja ir vēlēšanās būt kopā, vai pavadot tikai kopā brīvo laiku, kad gribās to pavadīt kopā... Es vairs negribu mājās vīrieti visu laiku, negribu pieslīpēties, esmu pietiekami slīpējusies, un dzīvot vienai ir vienkāršāk... labāk mazi svētki ik pa brīdim abiem, sadzīve visu sarežģī, negribu kašķus