Process ir elementārs, bet ne vienmēr viegls.
Jāuzsāk sarakste ar kādu smuku (pēc bildēm) sievišķi un jācenšās būt inteliģentam, interesantam, ar humora izjūtu un ar kaut ko unikālam, komplimentus ļoti ļoti nelielos daudzumos un ne vārda par seksu. Ja ir beidzot tomēr dabūts telefona numurs, tad randiņš ir garantēts par 99%.
Tad nu pagājušo nedēļu sarakstījos ar vienu meiteni vārdā Laura (vārds mainīts). Pēc bildes samērā simpātiska - gadu jaunāka par mani, tumši mati, simpātisks augums ... bet savā ziņā arī nedaudz vienkārša - nav jūtams caciskums (kurš man reāli riebj). Par lielu pārsteigumu, izrādās viņa Rīgā strādā apmēram 300 m no mana darba un žigli randiņu sarunāt netālu esošā kafejnīcā nebija nekādu problēmu.
Tad nu tā ... ieraudzīju ... pirmā doma - bļin bildes takš tomēr tajā saitā bija salikusi, kas fočētas pirms 4-5 gadiem. Izskatījās tomēr mazliet vecāka nekā bildēs ... arī augumiņā bija atļautas brīvākas līnijas nekā tam ko redzēju bildēs. Te nu arī nostradāja tāds mazliet negatīvs pirmā momenta iespaids. Man vēl piemīt tā nelabā īpašība, ka visas meitenes vizuāli salīdzinu ar esošo draudzeni. Jāatzīst, ka mana esošā draudzene tomēr, neskatoties uz visiem viņas trūkumiem, ir vizuāli skaista sieviete un atrast citu viņas līmenī nemaz nebūtu baigi viegli tādam dīvainim kā es
Jā ... tas vizuālais nostrādāja laikam ... pēc sarunas likās tīri ok ... bet nu mazliet dīvains tomēr tas stāsts. Dzīvo kopā ar draugu, pret kuru neko nejūt, kurš ir apnicis (vai pat riebjas) un no kura labrāt tiktu prom ... bet nevar finansiāli atļauties īrēt dzīvokli viena ... meklējot aktīvi citu labāk atalgotu darbu, lai varētu tikt prom ... biški jocīgi, bet ne jau man tiesāt.
Atkal mazliet tā aizdomājos par sociālās dzīves faktoriem mūsu valstī ... cilvēks ar augstāko izglītību, strādā kādā valsts iestādē bet alga tāda, ka nevar atļauties pat sev vienistabas dzīvokli Rīgā īrēt ... skumīgi
... un te galīgi nedomāju neko sliktu teikt par viņu. Tāda mums ir tā ekonomiskā izaugsme ...
Kopumā ņemot jauka meitene (cik nu pēc viena randiņa var teikt) ... bet laikam diemžēl ne priekš manis ... ja nejūti izteiktu vēlmi pēc nākamā randiņa ... tad laikam labāk to neplānot ... nezinu vien kā būtu pareizāk, likties par beigtu zivi vai uzrakstīt kaut ko ... vot tā man iet!
Bet es neķeru kreņķi, jo man akurāt ir nozvejoti vēl divi telefonu numuriņi ... vienīgi uz svētku laiku tagad tā sūdīgi ar brīvajiem laikiem