svilpis
| 20/11/2012 22:08
Abecīt, Saulīt, ... redzu Tavas kuplās matu cirtas vējā plīvojam... lūkojos uz Tavu trauslo, sievišķīgo augumu, kurš izstarodams siltumu rada arī gaismu... un atver ceļu līdzcilvēkiem - gājējiem uz lielo siltumu, vietu, kur sasildīt savas nosalušās rokas, lūpas... un citus, nu jau gandrīz stīvus palikušus locekļus...