Kāds cilvēks atnāca pie sava skolotāja un pajautāja: - Vai tu zini, ko teica par tevi šodien tavs draugs? - Pagaidi, - apstādināja viņu skolotājs, - izsijā no sākuma visu, ko tu gribi pateikt caur trīs sietiem. - Trīs sietiem? - Vispirms, izsijāt caur patiesības sietu. Tu esi pārliecināts, ka viss, ko taisies man teikt, ir patiesība? - It kā nē, es tikai dzirdēju… - Ļoti labi. Tātad, tu nezini, vai tā ir patiesība vai nē. Tad izsijāsim to caur otru sietu – labestības sietu. Vai tu vēlies pateikt par manu draugu kaut ko labu? - Nē, tieši pretēji… - Tātad, - skolotājs turpināja, - tu grasies teikt pat viņu kaut ko sliktu, bet pietam neesi pārliecināts, ka tā ir patiesība. Pamēģināsim trešo sietu – lietderības sietu. Vai tik ļoti man ir nepieciešams sadzirdēt to, ko tu gribi pateikt? - Nē, tajā nav nekādas vajadzības… - Tātad, - skolotājs teica, - tajā, ko tu vēlies man pateikt nav nedz patiesības, nedz labestības, nedz vajadzības.
Kamdēļ tad par to runāt? No Armanda Aleksandra Kalniņa d/grāmatas