Es dzirdu ziedus, Tie runā par mums Aiz loga lietus, Tas nav vairs brīnums Tik skaisti čuksti Pārvēršas ēnās, Tu vienu noskūpsti Viss apstājās! Es redzēju jūru, Mūs vērojot Tā skatienu nodūra, Viļņus mums atsūtot čukstēja visi, Bet es dzirdēju tikai to, Ka ne jau vienmēr klusi, Tiks runāts par mūsu dzīvi - atmaskoto.