Mirklis pēc mirkļa steidzas... Laiks apstājas un izgaist klusumā... Es aizveru acis un sekoju savam sapnim... Krēslas pilns mežs... Reibīgi smaržo naktsvijoles... Un tam visam pa vidu Tu... Tavās acīs rotaļājas maldugunis, lūpās iezadzies nebēdnīgs smaids... Tava roka noplūc naktsvijoli un matos man vij... Es sajūtu Tavas plaukstas maigo pieskārienu, Tava karstā elpa glāsta manu vaigu... Stiepju roku... Bet, ak vai! Tas tik sapnis maigs... Kur gan Tu esi? Un vispār vai esi? Tu zini, ka saucu es Tevi...