Mans iepriekšējais ieraksts tapa Ledusszieds diskusijas iespaidā. It kā viņai teikts, bet der arī citiem.
Šodien av komentārs man sķiet tāds, ka var iesaistīties sarunā. Par Dārgumu secību. Es speciāli izvēlējos secību kā minēju, jo kā jau teicu, nekur nav teikts, ka Dārgie būs blakus vienmēr. Ja tieši par bērniem, tad arī viņi aiziet savā dzīvē, nav ikdienas tuvuma kā ar mazu bēbi vai spurainu tīni. Jā, sirdī, pratā, bet ne ikdienā blakus. Kas paliek? Paša dzīve ar visu pārējo. Es nedomāju, ka tas ir ļoti labi, ka savas dzīves jēgu saskata tikai tuvākajos cilvēkos.
Protams labi, ja tādi ir.

/ arī šajā blogā, tāpat kā iepriekšējā un diskusijās manu komentāru nebūs, jo nevar būt /