tomia79
| 27/06/2012 15:13
Alkaholiķim atzīt, ka viņš ir slims nemaz nav viegli.Lielākā daļa alkoholiķu vispār saka, ka viņi nav dzērāji.Kur nu vēl atzīt, ka ir slimi. Tāpēc nav taisnība tiem, kas aaka, alkoholiķi tik mierīgi dzīvo slimības aizsegā.
Atkarības ir slimības, ar kurām vispirms jācīnās pašam, tāpēc ir vajadzīgs gribasspēks. Nu padomājiet, vai ir viegli tuklam cilvēkam, kurš ir atkarīgs no negausīgas ēšanas, pieņemt lēmumu-viss, es mainīšu savus ēšanas paradumus un neēdīšu kūkas, čipsus, picas, hamburgerus, ceptus kartupeļus, krējumu, šoksolādi, nederšu kolu utt. Viņu māc bailes, nedrošiba, ko tad bez visa tā iesākšu?Alkoholiķim ir līdzīgi, ko likt vietā?Ja viņš nedzers, kā mainīsies viņa paziņu un draugu loks, ko iesākt svētku reizēs, ar ko iazpildīt savu dzīvi? Nav daudz to cilvēku, kas ir gatavi un spējīgi kardināli mainīt savu dzīvi.Tāpēc jau viņam ir vajadzīga tāda anonīmo alkoholiķu grupa, kas atbalsta un cilvēks jūt, ka nav viens.Manuprāt, tādas ir arī Latvijā.