tik-tak
| 17/06/2012 23:08
Ir lasīts par šādu dzīves uztveri. Tā jau var saīsinat līdz sekundei, ne tikai šodienai, tak nevari zināt, kas notiks nākamajā brīdī.
Man tuvāks ir viedoklis, ka man pieder viss, kas ar mani ir noticis, jā, pagātne, bet notikumi mani ir veidojuši, viss manējais.:)
Es par to dzīvošanu - šeit un tagad vai arī - ir tikai šodiena - varu teikt, ka tos izmanto dažādos personības treningos, lai izkustinātu kādu no iestigšanas pagātnē ( man reiz bija, ko nu tagad vairs... vienreiz kļūdījos, dabūju pa mizu, vairs neko neiesākšu) vai arī izsistu laukā no mūžīgās lietu atlikšanas uz rītdienu. Tā teikt, stimulēt darboties uzreiz.
Ja to pieņem vispār kā dzīvošanu vienai dienai, man nešķiet, ka tas ir forši.Tāda eksistence vien sanāk.