gari un plaši jāstāsta... esmu pa slinku, lai tik gari rakstītu :P
Ieskatam:
1. Ģimene - tā nav vērtība pati par sevi. Kā vērtību var uzskatīt tikai "veselīgu ģimeni". Par tādu uzskatāma ģimene, kura nodrošina bērnam pilnvērtīgu priekšstatu par cilvēku, īpašu vecāku, savstarpējām attiecībām, kā arī attiecībām ar bērnu. Lai cik dīvaini nebūtu, šajās norisēs ļoti liela loma ir visai sabiedrībai /kura pašlaik pamatā ir negatīvi noskaņota/, tajā valdošajām vērtībām /kuras pašlaik ir aplamas, jo viss vērsts uz otra iznīcināšanu, t.i., pastāv dzungļu "civilizēti" likumi/ un attiecībām /esam gatava viens otram rīkles pārgrauzt/. Tas ietekmē arī valsti /bērni ir mūsu nākotne/ un tās politikas veidošanos, kas savukārt ikvienu ietekmē ļoti tieši, vai nu veicinot un uzlabojot /mūsu valstī tā nenotiek/ veselīgas ģimenesveidošanas iespējas, vai traucējot /tas gan precīzi/, piem., ar smagu ekonomisko situāciju. Veselīga ģimene var būt arī tikai viens vecāks, jo visu izšķir vecāku un sabiedrības /kura ir diezgan negatīva, ka tik kādu pazemot, iznīcināt/ darbs ar bērniem, skaidrošanas darbs un iedibinātas tradīcijas, kā arī iespējas to visu iegūt un attīstīt /nav tādu iespēju/. Un nekas nav paša ziņā /tas ir aplami, ka viss tikai un vienīgi nāk no ģimenes, sabiedrība ļoti lielu lomu spēlē bērna attīstībā, it īpaši pašlaik, ka lielāko dienas daļu bērni tomēr "labprātīgi piespiedu kārtā" pavada ārpus mājām, tas ir bez ģimenes, jo vecākiem, lai nodrošinātu pārticību jāstrādā garas stundas un bieži vien par minimālu samaksu/, jo visi mēs veidojam nākotni, Latvijas nākotni, kura sastāvēs no pieaugoša latviešu skaita un spējīgiem cilvēkiem, vai arī pilnīgi pretēji / tas ir ticamāk/ - mēs izmirstam un degradējamies /ļoti strauji, un pats interesantākais, ka mēs paši sevi iznīcinām, tikai kā vārdā/.
Sanāca gari ... tomēr... bet tā tas ir un tas ir pamats ... ja ir interese vēlāk mazliet vēl varu turpināt...