Atveras durvis gaisma iespīd Tā pret spoguli atspīd Redzamība vāja, Ir nestabila stāja. Ātri doma iesperās, Atmiņas kā sāpes iedzeļās. Pa smadzeņu šūnām maļās, Viņas vairākās daļās dalās. Ir liela apjoma sadalījumi, Zinātniskie mērījumi, Psiholoģiskie iebiedējumi. Nepatīkamu mirkļu uzbūrums, Rodas iekšējais izmisums, Savas dvēseles atklājums. Ar domām kā uguni spēlējies, Tu esi viņām atvēries, Kā no everesta kalna atspēries. Nu ir brīvais kritiens, Savdabīgs lēciens. Īslaicīgs prāta aptumsums, Galvā iestājās klusums. Acu priekšā zīmējums, Kad bijis dzīves atgadījums...
Izlasīju visus domu uzplaiksnījumus.Diezgan interesantas impresijas, tikai traucē sliktais stils un gramatika.Varbūt labāk prozā izteikties nevis par katru cenu dzejoli izveidot.Iznāk samocīti.
piektdienis
| 29/05/2012 20:04
kad liela apjoma sadalījumi ne mazāki tad arī izdalījumi un galvā stājies kluss atgadījums tad drīzāk ir saucams par - negadījums
(c. Mīlgrāvja Mūlis, no diždomu krājuma "neiespīdējusī gaisma"
laimenis
| 29/05/2012 18:58
Laikam tas kas ir tuvāks par to padomā un raksta :))
vanille
| 29/05/2012 18:51
mazāk dzert vajag:))
En este momento, solo utilizamos cookies técnicas para garantizar el correcto funcionamiento del sitio web. Más información