Krīzes upura dienasgrāmata Nr: 2 (01.11.2009)

Hmm... pagājis pusgads, alga samazinājusies par 10%... jau ceturto reizi!!!! Amatā pazemināt vairs nevar, jo zemāk nav kur...

Jūtos svarīga, jo manā iekšējā ģimenes budžetā deficīts ir tik pat jūtams, kā valsts mērogā, arī maksājumi ģimenes mērķiem samazinās, bet ārvalstu kreditoriem (svešu zemju bankas) palielinājušies...

... tātad-VISS KĀRTĪBĀ... turos valstiskā līmenī !!!!! Lepojos ar īpaši ekonomiskām receptēm, izrādās, ka lētie pulveri mazgā pat tīri labi un gaļu var lietot kā garšvielu... VISI MANI APBRĪNO... starp citu, es sevi arī...

!!!
Somiņas raut nemēģinu, saka, ka ķurķī baro vēl sūdīgāk, nekā gatavoju pati !! Labāk bada nāve nekā necienīga noindēšanās...

!!!
Vakances- joprojām vajag tikai priekšniekus...

... !!!
Atradu vectēva gumijas laivu... domāju-moš pa jūru līdz Zviedriņiem ... pieteikt karu... fiksi padoties... ????... neriskēju, ja ieliks durkā, tad labi!! Dižķibeli pārgaidītu... bet ja atsūta uz majām...

... ???
Apskatīju sevi spogulī... super- esmu kļuvusi slaidāka, un no staigāšanas ar kājām (ekonomēju uz transportu) dupsis tāds kā tvirtāks... vau... atkal kļūstu seksīgi pievilcīga...