Šovakar sēdēju mazā kafejnīcā Imantā, dzēru kafiju un atkal izdzirdēju to dziesmu. Tā ir paveca uz aizmirsta 90to gadu dziesma: The Kelly Family - An Angel. Kas grib, paši varat iegūglēt vai jūķūbēt. Tiklīdz dzirdu šo dziesmu tā parādās momentālas asociācijas ar vienu notikumu ...
Tas bija sen atpakaļ, es tad biju tikai nenobriedis tīnis. Es piedalījos kaut kādā Baltijas līmeņa ģeogrāfijas olimpiādē un vakarā mums bija tāda kā neliela ballīte kopā ar pārējiem dalīniekiem, tostarp Igauņu un Lietuviešu jauniešiem. Tur bija viena ļoti simpātiska meitene no Igaunijas. Slaida, ne pārāk gara auguma, blondiem matiem un ģērbusies melnās, pieguļošās drēbēs. Toreiz es biju pārāk jauns un kautrīgs, droši viņa arī. Nekas jau tur tāds nebija. Skanēja šī dziesma, tika trekterēts kaut kāds lētais alko no baltām plastmasas glāzītēm, kūpināti cigarešu dūmi un mūsu abu acu skatieni vairākas reizes tā neveikli bet jauki satikās.
Es pat nezinu kā viņu sauc. Vairs nekad nesatikāmies kopš tās reizes, pat ja šodien redzētu uz ielas, droši vairs neatpazītu, jo atimiņas ir pārāk miglainas. Bet iespējams, ka vienmēr, dzirdot šo dziesmu, atcerēšos tieši viņu. Tāds nu viņš ir mans eņģelis - gaišiem matiem, melnām drēbēm, jauku acu skatienu un no Igaunijas
)