Pārsvarā es dzīvi vienkārši dzīvoju. Kā jau visiem cilvēkiem (vai lielākai daļai) arī man ir tā, ka reti esmu ārkārtīgi labā vai ļoti labā noskaņojumā, tikpat reti esmu arī ļoti sliktā. Parasti jūtos normāli ar nelielu nobīdi uz plus zīmes pusi.
Tomēr pēdējā laikā man neliek miera viena doma. Reizēm ar mani atgadās kaut kas mazliet dīvains un man īsti neizprotams. Reizēm, kad sapņoju vai kad pamostos no miega, jūtos it kā man būtu atvērušās durvis uz kaut kādu jaunu emocionālu telpu, jaunu dimensiju. Tajos brīžos man liekas, ka es visu apkārtesošo pasauli uztveru daudz dziļāk, emocionālāk un pozitīvāk. Šī sajūta ir grūti aprakstāma, un ir emocionāli dziļa. Parasti tā ilgst ne vairāk par 10 minūtēm un tad palēnām izgaist. Droši izgaist tāpēc, ka atkal nākas ieraudzīt un saprast apkārtesošās problēmas un nepilnības. Notiek tas regulāri, bet ne pārāk bieži, apmēram reizi vai dažas reizes nedēļā. Dīvaini ne? Bet var jau būt ka nav dīvani ...