erixon
| 25/01/2012 04:14
Ir jau labi, ja var parādīt savu kino, uzņemt filmu par savu dzīvi, tik ne visiem ir tādas iespējas, bet ja būtu, tad ikkatra cilvēka dzīvi varētu pārvērst kinodarbā, un nebūtu svarīgi, vai tas ir bomžuks, vai miljonārs.
Bet es mazliet citā aspektā par Dzīvi kā kino. Mēs, katrs cilvēks esam aktieri jau kopš dzimšanas. Mūsu Dvēseles taču ir iemiesojušās mūsu katra tēlā, lai šajā dzīvē atstrādātu karmiskos uzdevumus (parādus), un nav svarīgi kāds mums liekas cilvēks - labs vai slikts. Katrs spēlē savu lomu, bet mums visapkārt ir skatuve un atribūti. Režisors visiem viens, un nepavisam nav grūti iedomāties, kurš. Pēc Piedošanas likuma nav labo un slikto cilvēku, tie ir tikai tēli, bet cilvēki, kurus savā dzīves ceļā sastopam kā sliktos, būtu uzskatāmi par taviem skolotājiem. Šis ir mans subjektīvais viedoklis par Dzīvi kā kino.