Jā, kopš pēcpusdienas iestājās tāds neizskaidrojams un nemotivēts melanholisms, sentimentis... vai tam par iemeslu būtu priekšsvētku pasākums, kurā bija: patriotiski skanošas dziesmas un priekšnesumi (tiešām sirsnīgi dvēseliski, bez uzspēlētā patosa !), valsts arhīvu fondu filmas par Čaksti un Brīvības pieminekļa atklāšanu... hmmm, diezin vai tik tas ... taču šajā dīvainajā stāvoklī joprojām mītu... varbūt tieši tas bija par iemeslu dažiem zvaniem, lai apliecinātu kādam, ka viņi man mīļi un svarīgi ! Citā reizē (un dvēseles stāvoklī) es iespējams ieturētu parasto klusēšanas režīmu (jo interesei un uzmanības apliecinājumiem ir vajadzīgs savstarpējs solis), taču... šoreiz es darīju to, ko vēlējos !
Mans vēlējums- Pacentieties būt laimīgi !!!